Laikraksts: "Saint-Gobain" atteiksies no ieceres būvēt rūpnīcu Ikšķilē
Franču koncerns "Saint-Gobain" drīzumā atteiksies no ieceres pie Ikšķiles būvēt "Isover" siltumizolācijas materiālu ražotni, šodien, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo laikraksts "Telegraf". Tā kā "Saint-Gobain" apnikušas birokrātiskās barjeras Latvijā, valsts zaudēs investīcijas 80 miljonu eiro (56 miljonu latu) apmērā, kā arī iespējas būtiski palielināt eksportu.
"Saint-Gobain" Latvijas pārstāvniecībā SIA "Saint-Gobain celtniecības produkti" laikrakstam pastāstīja, ka tiek gaidītas instrukcijas no Parīzes, kā rīkoties tālāk. Plānots, ka norādījumi tiks saņemti pēc aptuveni divām nedēļām.
Tai pat laikā "Telegraf" rīcībā ir neoficiāla informācija, ka celtniecība Ikšķilē tā arī netiks sākta. "Saint-Gobain" savu ieceri īstenos citā, investīcijām labvēlīgākā valstī.
Ne pārāk optimistisks par šo projektu ir arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols: "Franči galīgo atbildi vēl nav snieguši. Tomēr no Latvijas puses ir izdarīts ļoti daudz, lai viņi neuzsāktu ražošanu. Un, tā kā viņi lūdz mūsu palīdzību industriāliem mērķiem iegādāta nekustamā īpašuma realizācijai, kļūst skaidrs, ka viss ir ne tā, kā mums gribētos."
Jau ziņots, ka par ieceres apstiprināšanu vai noraidīšanu Ikšķiles novada dome lems pēc detālplānojuma izstrādes.
"Saint-Gobain" rūpnīcas ieceres publiskajā apspriešanā konstatēts, ka projekts varētu radīt būtisku ietekmi uz vidi, infrastruktūru un vietējo sabiedrību. Tādēļ Ikšķiles novada dome nolēma - lai varētu apstiprināt vai noraidīt šīs rūpnīcas būvniecības ieceri, vispirms jāveic teritorijas detālplānošana ražotnei paredzētajiem zemesgabaliem "Slankaiņi", "Mazslankaiņi", "Lielozoli" un "Galēni".
Detālplānojuma izstrādes process ietvers sabiedriskās apspriešanas normatīvo aktu paredzētajā kārtībā, notiks arī konsultācijas ar atbildīgajām valsts iestādēm par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi. Galīgo lēmumu par ieceres atbalstīšanu vai noraidīšanu dome pieņems, izvērtējot detālplānojuma izstrādes laikā saņemtos atbildīgo institūciju norādījumus un sabiedrisko apspriešanu rezultātus.
Detālplānojuma mērķis ir precizēt un detalizēti noteikt teritorijas izmantošanas iespējas un ierobežojumus, balstoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu un attīstības plāniem. Detālplānā norāda plānoto infrastruktūru, zemesgabalu sadalījumu un lietojumu. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir apzināt esošo vides stāvokli attiecīgajā teritorijā, izvērtēt detālplāna īstenošanas iespējamās sekas un izstrādāt pasākumus nelabvēlīgo ietekmju novēršanai vai samazināšanai.
92% aptaujāto Ikšķiles izdzīvotāju uzskata, ka "Saint-Gobain" siltumizolācijas materiālu rūpnīcai Ikšķiles teritorijā nav vietas, jo rūpnīcas pārstāvji joprojām nav spējuši sniegt pārliecinošas atbildes par rūpnīcas ietekmi uz vidi un Ikšķiles iedzīvotāju veselību, kā arī pauž neuzticību domei un uzņēmumam daudzo likumpārkāpumu dēļ, kas tika veikti, lai virzītu rūpnīcas projektu.
Tikai 8% aptaujāto teica, ka viņi atbalsta vai ir vienaldzīgi pret rūpnīcas būvniecību.
Kā ziņots, Ogrē būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā tika saņemti 1218 iesniegumi, tai skaitā 47 ar atbalstu plānotajai iecerei un 1171 ar noraidošu attieksmi.
Kopumā iecerētās rūpnīcas teritorija būs 22 hektāri, no tiem apmēram viens hektārs patlaban ir mežs, bet pārējā teritorija ir aizaugusi krūmiem.
Bija iecerēts, ka jaunā ražotne piedāvās aptuveni 250 jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem, veicinot pašvaldības ekonomisko izaugsmi un palielinot ienākumus pašvaldības budžetā. Daļa produkcijas tiks realizēta vietējā tirgū, bet daļa - eksportēta uz Igauniju, Lietuvu, Sanktpēterburgas reģionu Krievijā un Baltkrieviju.
Rūpnīcas izveidē bija plānots ieguldīt 49-56 miljonus latu.
"Saint-Gobain celtniecības produkti" apgrozījums pērn sasniedzis 7,2 miljonus latu, bet peļņa - 441,7 tūkstošus latu.
2008. gada 8. jūlijā, 08:25, Aktualitātes
LETA




Jaunākie komentāri
aprobezotajiem sociaalisma dziivojosajiem,kas beeg no uzneemejdarbiibas,pieraadiijumi ir lieki!Skrienat tik pakal pabalstiem.
Jūs abi esat bezdarbnieki? Ogrē nevar būt bezdarbs, jo ir darba roku trūkums. Ja kāds ir, tad nodzēries viendienis, kas klejo no vienas sargu būdas uz otru, protams, ja tādu tur vēl ņem. Runa ir par veselību. Ar ožas palīdzību ķīmiskos elementus nevar konstatēt (dabas gāzei, piem., bez odoranta nav smakas). Nekādā gadījumā neesmu pret ražotņu celtniecību, bet to nepareizu novietni. Nevaram ļaut citiem diktēt noteikumus. Jābūt savstarpējai saskaņai. Lai pierāda, ka nebūs piesārņojuma utt.
Tak nožēlojami tie latviešu postpadomju domājošie cilvēciņi-ražošanai NĒ,bet pabalstiem-JĀ! un kur nu vēl ārzemnieks-tas tak mūs izlaupīs! Kur var būt tik tupi cilvēki!